Lai sagatavotu augstākās kvalifikācijas speciālistus Rīgas un arī triju Baltijas guberņu vajadzībām, Rīgā 1861. gadā atvēra Politehnisko institūtu (tagad Tehniskā Universitāte).

Vidējās kvalifikācijas darbiniekus sagatavot uzņēmās Literāri - praktiskā pilsoņu apvenība, kura apvienoja biedrus - entuziastus, kas interesējās par pilsētas labiekārtošanu un turēja ciešus sakarus ar amatu zeļļiem un mācekļiem, kuru likteņi nebija saistīti ar cunftēm. Literāri - praktiskā pilsonu apvienība 1865. gada 7. jūnijā sasauca jaunās biedrības dibināšanas sapulci, pieņēma statūtus un nolēma apvienoties ar dziedāšanas koru "Sangerkreis", kuras locekļi arī bija dažādu amatu zeļļi.

Rīgas vācu amatnieku biedrības vadība jau 1866. gadā izdara pirmos mēģinājumus sarīkot mācības. Tikai 1872. gadā biedrības mācību kursiem apvienojoties ar Literāri - praktiskās pilsoņu apvenības Luterskolu 15. septembrī Rīgas amatnieku skola uzsāk savu pirmo mācību gadu. Tā rodas mācību iestāde, kas vēlākos gados (1926. gadā) tapa par Rīgas pilsētas amatnieku skolu - tehnikumu, ko no 1957. gada pazīstam kā Rīgas Celtniecības tehnikumu, bet no 1995. gada - kā Rīgas Celtniecības koledžu.

Jau 1876. gadā biedrība nolemj uzcelt namu speciāli skolas vajadzībām, kurā mācības uzsāka 1877. gada 5. oktobrī, Teātra bulvārī 11 (tagad - Aspazijas bulvārī 34). Rīgas pilsētas dome 1909. gada 30. novembra sēdē nolēma atvērt vakarskolu amatniekiem, kuri vēlētos papildināt savu vispārējo un speciālo izglītību, uzbūvējot jauno namu Suzdaļas, vēlāk Ambarnaja ielā 3 (tagad Gaiziņa ielā 3). Skolu uzbūvēja 1912. gadā un Ziemassvētku brīvdienās uz to pārveda inventāru un mācību līdzekļus no skolas Teātra bulvārī.

Jaunajā skolas ēkā kā arī citās īrētās telpās pilsētā Rīgas amatnieku skolā 1913./1914. mācību gadā mācījas 1308 audzēkņi vecumā no 15 - 42 gadiem 7 nacionalitātes, tajā skaitā 866 latvieši, 208 vācieši, 97 krievi, poļi, igauņi, lietuvieši, ebreji daudzas specialitātēs (atslēdznieki, metāla - zelta - sudraba kalēji, virpotāji (koka, metāla), mehāniķi, elektromehāniķi, skārdnieki, galdnieki, namdari, ratnieki, rasētāji, krāsotāji, tapsētāji, skulptori, cizelieri, grāmatsējēji, stiklotāji, kurpnieki, tipogrāfi, litogrāfi, gravieri, fotogrāfi, kantoristi, būvtehniķi).

Padomju vara 1941. gadā uz Rīgas amatnieku skolas - tehnikuma bāzes izveido 9 arodu skolas un Rīgas Valsts vakara tehnikumu, bet 1945.gadā to iekļauj Rīgas industriālā politehnikuma sastāvā kā būvniecibas nodaļu un pēc tam 1946.gadā izveido Rīgas būvniecības tehnikumu ar mājokli Kr. Valdemarā ielā 23. Skolas ēku Rīgā, Gaiziņa ielā 3, 1957. gadā atdod Rīgas buvniecības tehnikumam pievienojot tam Rīgas lauksaimniecības un Rīgas kooperatīvo tehnikumu (būvniecības nodaļas) un izveidojot Rīgas Celtniecības tehnikumu.

Ar LR IZMN 1995.gada 19.decembra rīkojumu Nr. 575 Rīgas Celtniecības tehnikuma nosaukums mainīts uz Rīgas Celtniecības koledža, kas līdz 2000. gadam koledža realizēja vidējo un paaugstināta tipa vidējo profesionālo izglītību. Ar 2000./2001. mācību gadu koledžā studijas uzsaka I līmeņa augstākās profesionālās izglītības eksperimentālā grupa pēc jaunām, uz projekta metodi balstītām studiju programmām.

RCK ir akreditēta uz neierobežotu laiku - Izglītības un zinātnes ministrijas akreditācijas lapa Rīga 04.11.02 Nr. 039 - RCK ir tiesības īstenot akreditētās studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu. Rīgas Celtniecības koledžas vidusskolā var iegūt vidējo profesionālo izglītību - kvalifikacija: būvtehniķis, arhitektūras tehniķis.