Rīgas vācu amatniecības skolā (1872. gads)
Rīgas Celtniecības koledžā (2008. gads)
Mācījušies:
1872. – 1910. gados

Janis Rozentāls (1866. – 1916.)
Mācījies (1888.g.) zīmēšanas kursos un kā labākais zīmētājs uzņemts Pēterburgas mākslas akadēmijā, beidzis 1894. gadā. Strādājis par Rīgas pilsētas mākslas skolas (tagad J. Rozentāla mākslas vidusskola) pedagogu 1906. – 14. gados. Latvijas sadzīves žanra glezniecības nacionālo tradīciju izveidotājs un viens no ievērojamākiem latviešu portretistiem. Skat.: Latvijas Padomju Enciklopēdija (1986.g.) 8. sēj., 67. lpp.

Ansis Cīrulis (1882. – 1942.)
Beidzis Rīgas vācu amatnieku skolu (1899. – 1902.) pēc tam mācījies Daiļmākslas skolā Parīzē (1908. – 1914.g.). Mākslinieks. Prezidenta pils mēbeļu, gobelēnu skiču autors. Uzzīmējis metu pirmajai Latvijas pastmarkai. Skat.: Latvijas Enciklopēdija (2003.g.) 2. sēj., 48. lpp.

Eduards Smiļģis (1886. – 1966.)
Absolvējis Rīgas vācu amatnieku skolu (1902. – 1910.g.). Dailes teātra (Rīgā) dibinātājs 1920.g., vadītājs, direktors (1920. –1964. g.). Populārs latviešu teātra režisors. PSRS tautas skatuves mākslinieks (1948.g.). Skat.: Latvijas Padomju Enciklopēdija (1987.g.) 9. sēj., 102. lpp.

1920. – 1957. gados

Andrejs Eglītis (1912. – 2006.)
Mācījies Rīgas amatniecības skolā, tehnikumā (1929. – 1936.g.). Žurnālists. Latvijas radiofona līdzstrādnieks (1937.–1943.g.). Poēmas „Dievs, tava zeme deg!” (1943.g.) autors, komponiste L. Garūta (1944.g.). Populārs Latvijas dzejnieks. Skat.: Latvijas Enciklopēdija (2003.g.) 2. sēj., 376. lpp.

Egons Slēde (1929. – 2001.)
Mācījies Rīgas Būvniecības tehnikumā (1945. – 1949.g.). Beidzis Harkovas Autombīļu un ceļu institūtu (1954.g.). Strādājis par Rīgas p. Izpildu komitejas priekšsēdētāju (1967. – 1969.g.). Latvijas PSR autotransporta un šoseju ministru (1969. – 1988.g.). Skat.: Latvijas Padomju Enciklopēdija (1987.g.) 9. sēj., 82. lpp.

Jānis Lancers
Beidzis Rīgas Būvniecības tehnikumā (1949. – 1953.g.). Beidzis Maskavas Inženierceltniecības institūtu (1958.g.). Latvijas PSR Celtniecības ministra vietnieks (1980. – 1988.g.), Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks (1988. – 1990.g.). Tagad Latvijas lielākās būvfirmas „PBLC” prezidents (no 1996.g.). Būvfirmas būvobjekts: viesnīca SAS „Daugava”, lidostas „Rīga” komplekss, Grebņevas robežkontroles punkts u.c. Skat.: Latvijas Enciklopēdija (2005.g.) 3. sēj., 649. lpp.

Cezars Ozers
Mācījies Rīgas Būvniecības tehnikumā (1950. – 1955.g.). Beidzis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1961.g.). Romas Olimpisko spēļu (1960.g.) sudraba medaļas ieguvējs basketbolā. Ilggadējs Rīgas elektromehāniskā tehnikuma sporta skolotājs.

Ivars Knēts
Absolvējis Rīgas Būvniecības tehnikumu (1952. – 1956.g.) un Rīgas Politehnisko institūtu (1961.g.). Rīgas Tehniskās universitātes rektors (no 1999.g.), profesors (1983.g.). Skat.: Latvijas Enciklopēdija (2005.g.) 3. sēj., 408. lpp.

Juris Noviks
Mācījies (1953. – 1957.g.) un beidzis Rīgas Būvniecības tehnikumu, kā arī Rīgas Politehnisko institūtu (1962.g.). Dibinājis žurnālus: „Māja – dzīvoklis”, „Praktiskā būvniecība”. No (2002.g.) galvenais redaktors žurnālā „Praktiskā būvniecība”. Daudzu grāmatu autors par būvniecību. Strādā par būvražošanas katedras vadītāju Rīgas Tehniskajā universitātē, profesors (2005.g.). Apbalvots ar ATZINĪBAS krustu (2005.g.)

Anatolijs Gorbunovs
Mācījies Rīgas Būvniecības vēlāk Celtniecības tehnikumā (1955. – 1959.g.). Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu (1970.g.). Latvijas Saeimas priekšsēdētājs (1993. – 1995.g.), Latvijas satiksmes ministrs (1999. – 2002.g.). Tagad A/S „Latvijas Valsts meži” padomes priekšsēdētājs (no 2003.g.). Apbalvots ar TRĪSZVAIGŽŅU ordeni (II šķira, 1995.g.). Skat: Latvijas Enciklopēdija (2003.g.) 2. sēj., 613. lpp.

Ivans Kuzņecovs
Mācījies Rīgas Būvniecības tehnikumā (no 1956. gada). Beidzis Rīgas celtniecības tehnikumu (1960. gadā). 1970. gadā absolvējis Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūtu. Vairāk kā 40 gadus (no 1966.g.) strādā Rīgas Celtniecības koledžā par būvmehanizācijas pasniedzēju, lektors. Pasaules Olimpiādē veterāniem (2002.g. Melnburnā) izcīnījis Latvijas komandas sastāvā divas bronzas medaļas klasiskajā un pludmales volejbolā.

1958. – 1990. gados

Ludmila Okoloviča
Mācījusies Rīgas Celtniecības tehnikumā (1958. – 1962.g.). Beigusi Politehnisko institūtu (1970.g.). Rīgas Celtniecības tehnikuma (1990. – 1995.g.), koledžas (1995. – 2008.g.) direktore. Apbalvota ar TRĪSZVAIGŽŅU ordeni (zelta goda zīme, 2002.g.).

Juris Libeks
Pēc Rīgas Celtniecības tehnikuma absolvēšanas (1964.gadā) strādājis celtniecībā saistītu ar betona rūpniecību. Arī tagad strādā dzelzsbetona ražotnē SIA Rīgas firmas „Lugaži” par valdes priekšsēdētāju. Pazīstamākie objekti: „Lugaži” (agrāk dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca Nr. 3) sadarbībā ar citām celtniecības organizācijām, būvēja slimnīcas kompleksu „Gaiļezers” un citas slimnīcas, bērnu dārzus.

Jānis Misa
Mācījās Rīgas Celtniecības tehnikumā (1960. – 1964.g.). Beidzis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1973.g.). Strādāja Rīgas p. Fiziskās kultūras un sporta komitejā par priekšsēdētāju (1978. – 1979.g.). Bērnu un Jaunatnes sporta centra „Daugava” direktors (no 1999.g.). Rīgas pilsētas Domes deputāts (1997. – 2004.g.).

Inese Reitāle (Vagnere)
Mācījusies Rīgas Celtniecības tehnikumā (1967. – 1971.g.). Beigusi Rīgas Politehnisko institūtu (1977.g.), arhitekte. Rīgas Celtniecības tehnikumā strādā par skolotāju (no 1994.g.), bet no 2002.g. ir koledžas arhitektūras katedras vadītāja.

Mārcis Nikolajevs
Beidzis Rīgas Celtniecības tehnikumu (1967. – 1971.g.). Rīgas politehnisko institūtu (1984.g.) No (2006.g.) Latvijas Būvniecības asociācijas izpildu direktors.

Inese Aizstrauta
Mācījās Rīgas Celtniecības tehnikumā (1972. – 1976.g.). Beigusi Rīgas Politehnisko institūtu (1984.g.), arhitekte. Jūrmalas pilsētas mērs (2005. – 2007.), domes deputāte (no 2005.g.).

Ilonda Dreimane (Strazda)
Mācījās Rīgas Celtniecības tehnikumā (1970. – 1976.). Beigusi Latvijas Universitāti (2006.g.). Eiropas junioru čempione (1971.g.), Pasaules sudraba medaļas ieguvēja (1974.g.) volejbolā.

Valdis Valters
Mācījies Rīgas Celtniecības tehnikumā (1973. – 1977.g.). Absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu (1988.g.). Eiropas divkārtējs (1981., 1985.g.) čempions basketbolā. Latvijas Basketbola federācijas viceprezidents (2000. – 2004.g.). VEF basketbola komandas ilggadējs spēlētājs - tagad treneris.

Ivars Šūpolnieks
Mācījies Rīgas Celtniecības tehnikumā (1973. – 1978.g.). Divkārtējs Latvijas PSR čempions diska mešanā. Tagad strādā būvfirmā SIA „Liktenis” Jūrmalā – valdes loceklis. Strādājot Rīgā vanšu tilta celtniecībā apbalvots (1979.g.) ar Latvijas PSR Ministru padomes goda rakstu.

Ivars Kesenfelds
Absolvējis Rīgas Celtniecības tehnikumu (1987.g.). Tagad strādā Liepājā, SIA „MIG”HOLDING valdes loceklis. Firma galvenokārt nodarbojas ar nekustāmo īpašumu renovācijas projektu izstrādi. Pazīstamākie objekti Liepājā: ēka „Spīķeri” (Vecā ostmala 40), biroju, tirdzniecības nams (Graudu iela 22/24) u.c.

Projekta vadītājs: Jevgēnijs Poļevojs ( 26201690 )